0
0
OCTA ir obligāta katram autovadītājam, bet tās bonus-malus klase bija kā ieejas biļete pieklājīgo autovadītāju klubā. Jo labāka bija bonus-malus klase, jo mazāk bija jāmaksā par apdrošināšanu. Droša braukšana atmaksājas joprojām, bet bonus-malus sistēmu kopš 2024. gada 1. augusta ir aizvietojusi centralizēta apdrošināšanas vēsture.
Gadiem ilgi Latvijas autobraucēji savu vietu satiksmes hierarhijā mērīja klasēs. Neatkarīgi no tā vai auto bija īpašumā vai turējumā (auto līzinga gadījumā), katram autovadītājam bonus-malus sistēmā tika piešķirta klase no 1 līdz 17. Jaunie autovadītāji saņēma neitrālu 6. klasi, kas nedeva nekādas atlaides, bet arī nesodīja autovadītāja maciņu.
No 7. līdz 17. klasei varēja iegūt par drošu braukšanu un ilgu stāžu. Šīs klases deva iespēju iegādāties OCTA par izdevīgāku cenu. 17. klase bija maksimālā bonus klase, kas nodrošināja visizdevīgākos nosacījumus un pamatotas tiesības lepoties ar izcila autovadītāja statusu.
1. līdz 5. klasi saņēma tie autovadītāji, kuri bija izraisījuši ceļu satiksmes negadījumus. Viņus iekļāva visriskantākajā grupā, un vissliktākā, 1. klase, varēja krietni iedragāt autovadītāja budžetu.
Bonus-malus klase tika pārrēķināta katra gada 15. septembrī, izvērtējot iepriekšējo periodu. Lai pretendētu uz bonus-malus klases paaugstināšanu, transportlīdzeklim gada laikā bija jābūt apdrošinātam vismaz 275 dienas. Ja dienu skaits bija par mazu, klase palika nemainīga (pat ja nebija avāriju). Izpildot 275 dienu kritēriju un neizraisot negadījumus, īpašnieks nākamajā gadā pakāpās par vienu klasi uz augšu.
Ja gada laikā tika izraisīta avārija, klase parasti tika samazināta pēc īpašas Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) izstrādātas formulas.

Bonus-malus sistēma bija pierasta un šķietami loģiska, tad kāpēc tā tomēr tika aizvietota ar centralizētu apdrošināšanas vēsturi? Lēmums atteikties no bonus-malus skaitliskajām klasēm tika pieņemts vairāku būtisku trūkumu dēļ.
Daudzi autovadītāji sūdzējās par sarežģītiem un nesaprotamiem algoritmiem. Piemēram, radās jautājumi, kāpēc pēc viena maza negadījuma klase nokritās par vairākām iedaļām uzreiz vai kāpēc par vairāku gadu drošu braukšanu tā pieauga tik lēni.
Bonus-malus sistēma bija arī ļoti lēna, un dati atjaunojās tikai vienu reizi gadā. Ja autovadītājs izraisīja avāriju 16. septembrī, sistēmā tas parādījās tikai nākamā gada rudenī. Tas nebija izdevīgi apdrošinātājiem, kuri laikus neredzēja riskus.
Neizpratni radīja arī situācijas, kad diviem autovadītājiem ar vienādu klasi apdrošināšanas cenas tik un tā atšķīrās, radot mānīgu priekšstatu un apjukumu. Šāda situācija veidojās tāpēc, ka apdrošinātāji cenu jau sen rēķināja, izmantojot desmitiem citu riska faktoru (vadītāja vecums un stāžs, soda punkti, auto jauda, reģistrācijas vieta u.c.).
Papildu jāatzīmē, ka pastāvēja stingrs 275 dienu slieksnis: ja auto gada laikā bija apdrošināts, piemēram, 270 dienas, šis gads klašu izaugsmē netika ņemts vērā vispār. Šādu situāciju daudzi autovadītāji neuzskatīja par godīgu.
Visbeidzot bonus-malus klašu sistēma bija unikāls Latvijas izgudrojums, kas citur nepastāvēja, tāpēc tas apgrūtināja sadarbību ar citu valstu apdrošinātājiem. Iedomājieties: jūs esat pieredzējis autovadītājs bez nevienas avārijas, pārbraucat dzīvot uz citu valsti, bet tur jūs apdrošina pēc vissliktākajiem noteikumiem, jo nav iegūstami saprotami dati no Latvijas apdrošinātājiem. Tādas finansiāli sāpīgas situācijas tik tiešām mēdza gadīties.

Kopš Latvijā vairs nenotiek iepriekšējais bonus-malus klašu ikgadējais pārrēķins, tā vietā darbojas centralizēts apdrošināšanas vēstures datu serviss, kurā informācija tiek atjaunota katru dienu. Vienkāršoti sakot, vairs nav viena "atzīmes cipara", kas raksturo autovadītāju, bet tiek apkopota faktiskā apdrošināšanas vēsture.
Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) sistēmā tiek apkopoti dati par apdrošināšanas periodiem un izraisītajiem ceļu satiksmes negadījumiem. Šo informāciju pēc tam izmanto apdrošinātāji, lai izvērtētu klienta risku un aprēķinātu OCTA cenu. Tātad LTAB pati nenosaka, cik maksās jūsu OCTA, bet tā nodrošina kopīgus apdrošināšanas vēstures datus, savukārt katrs apdrošinātājs cenu nosaka pēc savas riska izvērtēšanas metodikas.
Tas nozīmē, ka veco bonus-malus klašu tabulu vairs nevajag ņemt vērā vai uztvert kā OCTA cenu kalkulatoru. Ja agrāk varēja skatīties, kādā klasē esat, tad tagad svarīgāks ir kopējais stāsts par jūsu apdrošināšanas vēsturi. Turklāt apdrošinātāji ņem vērā arī citus riska faktorus, piemēram, soda punktus, stāžu, transportlīdzekļa veidu u.c. datus.
Savu apdrošināšanas vēsturi transportlīdzekļa īpašnieks var pārbaudīt LTAB sistēmā. Tas ir īpaši noderīgi, ja OCTA cena šķiet negaidīti augsta - pirms vainot apdrošinātāju slepenā cenu burvestībā, vērts pārliecināties, kādi dati par jūsu apdrošināšanas vēsturi ir pieejami.
Turpat pieejama arī "Izziņa par Latvijā uzkrāto personas apdrošināšanas vēsturi, iesniegšanai ārvalstu apdrošinātājam", kas ļoti noderēs, lai saņemtu labāku apdrošināšanas piedāvājumu, ja izlemsiet kādu laiku dzīvot ārzemēs vai "Izziņa par ārvalstīs (tikai ES dalībvalstīs) uzkrāto personas apdrošināšanas vēsturi Latvijas apdrošinātājam", ja atgriežaties Latvijā pēc dzīves kādā no ES valstīm.
Neskaitot satiksmes negadījumus, aprēķinot OCTA cenu, apdrošinātāji var ņemt vērā arī:
Lai gan vēsturiskā bonus-malus sistēma savā klasiskajā formā kopš 2024. gada 1. augusta vairs nepastāv un tās ikgadējais pārrēķins 15. septembrī ir pilnībā atcelts, tās pamatideja turpina dzīvot centralizētajā apdrošināšanas vēsturē. Droša braukšana bez negadījumiem joprojām ir spēcīgākais instruments, kas autovadītājiem ļauj pierādīt savu uzticamību un iegūt labāku OCTA cenu.
Твоя эл.почта не будет показана. Все поля обязательны!